Pēc eksperta domām, gatavošanas laikā ir vērts izmantot šo metodi, jo citas metodes var izžāvēt zivi.
Ja vēlaties labāk pagatavot lasi, lēna cepšana ir lielisks veids. Par to raksta Marta Stjuarte.
Šī cepšanas metode ir ideāli piemērota gan iesācējiem, gan pieredzējušiem mājas pavāriem.
“Vienkāršas garšas labi sader ar šo vienkāršo gatavošanas metodi, kas atstāj vairāk laika pārējās ēdienkartes plānošanai un sagatavošanai. Tas var aizņemt dažas minūtes ilgāk nekā gatavošana uz plīts vai grila, taču lēnās gatavošanas metode uzvar visos pārējos aspektos,” piebilsts rakstā.
Ko nozīmē lēna cepšana?
Terminu “lēni cept” bieži lieto, kad runa ir par sautētas krūtsgaļas vai cūkgaļas recepti. Tas ir tāpēc, ka šie cietie gaļas gabali ir jācep vairākas stundas, lai tie kļūtu mīksti, bet to var izdarīt tikai zemā temperatūrā.
“Augsta temperatūra ilgā laika periodā izraisīs gaļas pārgatavošanos, kā arī nevienmērīgu gaļas izcepšanu. To pašu teoriju var attiecināt uz zivīm, jo īpaši lasi. Lašam ir izteikta konsistence, un tas ir diezgan gaļīgs. Savvaļas un saimniecībās audzēto zivju tekstūra ievērojami atšķiras. Savvaļas laša konsistence ir stingrāka, un tā gaļa ir liesāka, tāpēc tas ir pakļauts izžūšanai. Tieši šajā gadījumā noder lēnās cepšanas metode,” paskaidroja Marta Stjuarte (martha stewart).
Kādas ir lēnās cepšanas priekšrocības?
Saskaņā ar uztura konsultanta un rakstnieka Braiena Kvoka Le (Brian Quoc Le) teikto, cepot lasi zemā temperatūrā, notiek daudzi procesi.“Kad lasis tiek lēni gatavots zemā temperatūrā, tā muskuļu šķiedras tiek maigi denaturētas (izjaucot molekulāro konformāciju) bez agresīvas kontrakcijas, ļaujot mitrumam palikt iekšpusē,” piebilda eksperts.
Pēc viņa teiktā, šī metode ne tikai palīdz saglabāt zivs dabiskos taukus, bet arī piešķir tai mīkstu un maigu konsistenci.
“Visredzamākā atšķirība starp lēni ceptiem lašiem un citām metodēm ir tekstūra. Lēni cepts lasis būs daudz maigāks un samtaināks garšas ziņā, nevis sausāks un pārslāsies, ko bieži vien iegūst, cepot augstā temperatūrā,” stāsta Le.
Eksperts norādīja, ka, piemēram, grilēšanas vai cepšanas augstā temperatūrā metodes parasti nodrošina stingrāku konsistenci un bieži vien atklāj dziļu, karamelizētu garšu, kas rodas brūnēšanas rezultātā.
“Šāda intensitāte var būt saistīta arī ar mitruma zudumu un nevienmērīgu apbrūnēšanu, jo īpaši biezākos gabalos,” sacīja Le.
Speciālists uzsvēra, ka tieši lēnā un zemā gatavošana ļauj izvairīties no šiem trūkumiem.
